TERMINI VIZUĀLAJĀ MĀKSLĀ

Kompozīcija : Attēlojamā objekta vai darbības izkārtojums gleznā. Saskaņots un līdzsvarots līniju, krāsu laukumu, virsmas faktūru un ritmu savienojums.

Perspektīva: ļauj plaknē radīt dziļuma, telpiskuma ilūziju. Ir lineārā, gaisa un krāsu perspektīva.Var būt arī apgrieztā perspektīva.

Lineārā perspektīva: jo tālāk no acīm atrodas priekšmets, jo mazāks tas liekas.

Gaisa perspektīva: tuvāko priekšmetu kontūras veido asas, tālāko izplūdušas.

Krāsu perspektīva: tuvākos objektus veido spilgtākās krasās, tālākos- blāvakās, aukstākās.

Siltās/ vēsās krāsu attiecības: glezniecībā tuvuma iespaidu rada siltas krāsas, tāluma iespaidu vēsas krasas. Gleznojot saules gaismā, ēnas ir siltas un gaismas ir vēsas.Gleznojot telpās, mākslīgā apgaismojumā, gaismas ir siltas un ēnas ir vēsas.

Līdzsvars: ir līdzsvarotība visu darba veidojošo elementu starpā. Samērīga un proporcionāla izvietošana lapā. Līdzsvars var būt simetrisks, asimetrisks un neitrāls.

Simetriskais līdzsvars: tam ir raksturīga simetrijas ass, kuras abās pusēs izvietoti vienādas formas un krāsas elementi.

Asimetriskais līdzsvars: neregulārs zīmējums. Liela forma ir līdzvērtīga vairākām mazām. Liels gaišs laukums spēj līdzsvarot mazu tumšas krāsas laukumu. Spilgts mazs laukums līdzsvaro lielu blāvas krāsas laukumu.

Neitrālais līdzsvars: kad līdzsvarā atrodas visdažādākie elementi.

Kontrasts: pretstats, krasa atšķirība. Var būt- krāsu kontrasts, formu kontrasts, faktūru jeb virsmu kontrasts.

Krāsu kontrasts: ir pretstats starp gaišu un tumšu krāsu, siltu un aukstu vai košu un klusinātu krāsu.

Formu kontrasts: izpaužas kā pretstats starp lielu un mazu, apaļu un šķautņainu, horizontālu un vertikālu.

Faktūru kontrasts: ir pretstats starp gludu un raupju virsmu.

Akcents: ir īpašs uzsvars, kas mākslas darbā izceļ galveno. Akcenta pamatā vienmēr ir kontrasts.

Akcentēt var:

Ar krāsu– gaišāks/tumšāks, spilgtāks/klusinātāks

Ar formu– lielāka/mazāka, interesantāka

Ar novietojumu– tuvāks/tālāks/lielāks

Ritms: Ir secīgu elementu atkārtojums. Brīvais ritms, kad mākslas darbā atkārtojas līdzīgi elementi- krāsas laukumos vai formās. Ritms vieno un saista un satur kopā atsevišķas mākslas darba daļas un virza skatienu mākslas darba galvenās daļas virzienā.

Dominante: ir tas, ko pašu pirmo pamanām mākslas darbā. Kādā darbā var būt dominante ritms, citā krāsa, citā forma.

Lokālā krāsa: krāsa, kas redzama viegli samiedzot acis.Krāsa, ko redzam neņemot vēra gaismas un ēnas, smalkas detaļas.

Gaisma: atstarojas priekšmeta virsmā, kas pavērsta pret gaismas avotu.

Blīks: bezkrāsains gaismas atspīdums uz priekšmeta virsmas.

Pusēna: ir ēnas daļa, kas redzama maz apgaismotajā priekšmeta virsmas daļā. Starp gaismu un ēnu.

Pašēna: priekšmeta daļā, kas neapgaismota, ko gaismas stari tieši neskar.

Reflekss: no blakus esošajiem priekšmetiem atstarota gaisma, atspulgs.

Krītošā ēna: ēna, ko veido pats priekšmets, aizsedzot gaismu.

 

Izmantotie materiāli:

skolas pieraksti, Klāras Blīgznas grāmata “ Vizuālās mākslas ABC”