" KAS IR KRĀSA "

varaviksne

   No zinātnes skatu punkta  gaisma ir noteikta garuma elektromagnētisko viļņu starojums. Zemas frekvences elektromagnētiskos viļņus mēs uztveram kā sarkanu gaismu, augstas- kā violeto.

  Ar prizmas palīdzību gaismu var sadalīt dažādos garuma viļņos un iegūt septiņas varavīksnes krāsas: violeta; tumši zila; gaiši zila; zaļa; dzeltena; oranža; sarkana.

  Priekšmetiem pašiem par sevi nepiemīt krāsa, bet tie atstaro krāsu, kurā tos redzam, bet pārējās absorbē. Ja viss starojums absorbējās, tad mēs redzam melnu krāsu. Ja viss atstarojas un slikti absorbējas, redzam baltu.

  Viss, kas redzams un arī ar aci neredzams (mazāk blīva, gan blīvāka matērija) sastāv no virbrācijām, svārstībām.

  Superstīgu teorija- elementārdaļiņas ir bezgalīgi mazi viendimensijas veidojumi- mikrostīgas. Katram mikrostīgas svārstību modam atbilst noteikta daļiņa- elektrons, protons, neitrons, kvarks. Jo svārstību frekvence ir augstāka, jo atbilstošās daļiņas masa lielāka.

  Dažādas dzīvas būtnes svārstības uztver atšķirīgos diapazonos.

Parasti cilvēka redze uztver krāsas diapazonā no infrasarkanā līdz ultravioletajam.

  Vibracijas, kuras mēs nejūtam un neredzam arī uz mums iedarbojas.

Krāsas rodas mūsu apziņā, mēs tās redzam arī tad, ja nav gaismas viļņu. Krāsas nepastāv ārpus mūsu apziņas. Mēs esam tie, kas tās rada sevī.

 Tātad- krāsa tā ir sajūta, kas rodas apziņā viļņu svārstību iedarbības rezultātā.

Izmantotie materiāli: grāmata “Krāsu terapija”, Elizabeta Ozola